|
Latvijas Mikologu biedrības Gada sēne 2016
Amanita strobiliformis |
 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2016 ir izraudzījusies bārkstaino mušmiri (Amanita strobiliformis) - lielu un skaistu sēni, kura ir visai reta gan Latvijā, gan citur Eiropā. Retās sastopamības dēļ ne vienā vien valstī tā ir pat iekļuvusi aizsargājamo sugu sarakstā, tostarp - arī pie mums. Gluži tāpat kā sarkanajai mušmirei, arī bārkstainajai cepurītes virsu ir izraibinājušas kārpiņas; cepurītes apakšpusē esošās lapiņas tāpat ir baltas; kātiņa apakšgalu ieskauj maksts un vidu apjož gredzens, tiesa, ar laiku izzūdošs. Taču bārkstainajai mušmire cepurītes virsa ir tikpat kā balta (mazliet pelēcīgi iedzeltena), bet kātiņš un cepurītes mala mēdz būt bagātīgi aplipuši ar vataina plīvura paliekām, kuru dēļ tā arī tikusi nodēvēta par bārkstaino. Jaunai sēnei šis pabiezais vatainais plīvurs plešas no kātiņa līdz pat cepurītes malai, līdz ar to pilnībā aizsegdams lapiņas. Pretstatā sarkanajai mušmirei, bārkstainā noteikti nav būtiski indīga, vēl vairāk, ne vienā vien aprakstā tā figurē kā ēdama. Pat ja tā, tik retu un aizsargājamu sugu tomēr nevajadzētu vākt maltītei! Turklāt drošāk būtu ēšanas ziņā vispār turēties pa gabalu no aptuveni baltas krāsas mušmirēm.
Pirmo reizi Latvijā bārkstaino mušmiri konstatēja vēl 1919. gadā baltvācu ornitologs un mikologs F.E. Štolls, taču pēc tam tā bija manīta tikai ar ārkārtīgi ilgiem pārtraukumiem. Pāris reizes tā tika atrasta pagājušā gadsimta vidū Zemgales parkos, bet pēc tam - jau tikai mūsu gadsimtā Zemgalē un Rietumvidzemē, vai nu parkos, vai arī mežā. Gandrīz visos gadījumos šī retā sēne bija izaugusi tikai vienā eksemplārā, bet nākamajos gados - vairs vispār ne (vismaz tajās vietās, kuras tika atkārtoti apsekotas). Tikai vienā vienīgā atradnē, kura kopš 2011. gada ir zināma Siguldas pilsētas teritorijā, ik gadu izaug piecas sešas sēnes, turklāt dažkārt - pat vairākas vienlaikus. Diemžēl šī vieta ir pavisam blakus dzīvam gājēju celiņam, un "ieinteresētākie" pilsētas viesi tās hroniski "iepazīst" ar zābaka purngalu. No tur izdīgušajiem diviem dučiem retās sugas eksemplāru ir nodzīvojuši pilnu sēnes mūžu tikai divi vai trīs... Pievērsdama uzmanību šai sugai, Mikologu biedrība cer uzzināt no patiesiem sēņu interesentiem par vēl citām šī retuma atradnēm Latvijā. Bārkstainā mušmire ir vizuāli gana izteiksmīga, lai to varētu atšķirt no citām sēnēm arī nespeciālists; tomēr iepriekš papētiet fotogrāfijas Mikologu biedrības vietnē (šeit pat), portālā senes.lv un citur! Ja šķitīs, ka esat sugu uzgājuši, nofotografējiet dažādos rakursos un ziņojiet mums: mikologu.biedriba@inbox.lv.
Edgars Mūkins, Sk. arī Post scriptum lappuses apakšā. Sugas fotoilustrācijas 
Foto: D. Meiere (2012) 
Foto: I. Dāniele (2005) 
Foto: E. Mūkins (2011) Jau gada pašā sākumā bārkstainajai mušmirei kļuva zināma jauna atradne - Augstkalnes pagasta centrā. Vietējie iedzīvotāji, sugu vēl nepazīdami, bija sēnes ievērojuši iepriekšējos gados, arī nofotografējuši un nu ziņoja par tām. Jaunās sezonas gaitā Dabas muzejs, Mikologu biedrība, vietnes senes.lv un dabasdati.lv saņēma ziņojumus par vēl desmit jaunām atradnēm Zemgales dienvidos, zonā starp Bausku un Dobeli. Visas atradnes bija uzietas vairāk vai mazāk antropogenā (cilvēka pārveidotā) vidē, viena - pat biroju ēkas pagalmā nelielas pilsētas (Dobeles) centrā. Visražīgākā izrādījās plaša atradne ap Rundāles pili: sezonas gaitā tur tika saskaitīti ~100 eksemplāri (V. Ērmane).
Piezīme. Fotoattēli sarindoti sēnes augļķermeņu vecuma secībā (aptuveni), nevis atradumu hronoloģiskā kārtībā. Tādējādi viena gada laikā Latvijā konstatēto bārkstainās mušmires atradņu skaits ir pieaudzis 2½ reizes, bet to kopējā ražība šajā, sugai acīmredzami ļoti labvēlīgajā, sezonā vairāk nekā 10 reizes pārsniegusi vienīgās līdz tam zināmās pastāvīgās atradnes (Siguldā) ražību tajā pat sezonā. Šie skaitļi liecina, ka Zemgales dienvidos bārkstainā mušmire vairs nav uzskatāma par īpašu retu sugu. Tikmēr pārējā Latvijas teritorijā tā patiešām ir ārkārtīgi reta: vienīgā ikgadēji un puslīdz bagātīgi ražojošā atradne tur ir jau pieminētā - Siguldā. Sistemātisks pārskats tabulas formā par bārkstainās mušmires atradnēm Latvijā ir skatāms portālā senes.lv.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
