Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

1.reizi atrastās 

Bifeļādas samtbeka Latvijā
Grubuļainā samtbeka Xerocomus bubalinus / Hortiboletus bubalinus Neīstā bērzubeka
 

Bifeļādas samtbeka patiesībā nav īpaši samtaina, bet vecumā ir pat izteikti raupja ("kā bifeļāda"). Šīs sugas samtbeku raksturīgākā iezīme ir tāda, ka griezumā tās iekrāsojas specifiskos krāsu toņos. Ilustrētu sugas aprakstu (patlaban - tikai pagaidu versiju ar septiņiem foto) sk. mūsu vietnē šeit.

 

Kopš 2004. gada Zanda Mūkina un/vai Edgars Mūkins vairākviet Rīgā, Jelgavā, Līgatnē, Jumpravā bija atraduši savstarpēji diezgan līdzīgas samtbekas, kuras, pēc Z.M. atzinuma, nebija piederīgas nevienai Latvijā tolaik zināmajai samtbeku sugai. Parādoties plašākai informācijai par pasaulē tikai 1991. gadā atklāto bifeļādas samtbeku, radās aizdomas, ka arī Latvijā uzietās samtbekas ir bijušas no šīs sugas. Lai to apstiprinātu, bija svaigiem eksemplāriem jānovēro mīkstuma krāsojums dažādās vietās griezumā un krāsu pārmaiņas laika gaitā. Tas tika izdarīts 2012. gadā, kad E.M. atkal uzgāja šādas samtbekas, šoreiz Siguldas centrā. Lai gan ir iespējams, ka šai sugai nav pieskaitāmas gluži visas agrāk uzietās nepazīstamās samtbekas, vairums, pēc visām zīmēm spriežot, piederējušas tai. (Par dažām 2009. gadā atrastajām izdevās pārliecināties, kad tika atkal uzietas tieši vecajā vietā.)

2013. gadā jau sezonas ievadā prāvas grupas uzgāja gan Inita Dāniele piemājas dārzā Pārdaugavā, gan Edgars Mūkins - Siguldas kapos (vienkopus 17 augļķermeņus!). Sezonas gaitā, pievēršot sugai pastiprinātu vērību, tā tika pamanīta vēl ne mazumā citu vietu. Tādējādi izrādījās, ka suga Latvijā ir sastopama pat samērā bieži, īpaši - pilsētvidē, kur acīmredzot ir pārliecinoši izplatītākā samtbeka. Vismazāk "civilizētās" vietas, kur tā līdz šim Latvijā pamanīta, ir grantētu ceļu malas GNP teritorijā.

2014. gadā, kurš, šķiet, bija nelabvēlīgs samtbekām vispār, bifeļādas samtbekas tikpat kā neauga. 2015. gadā, spītējot sausajam laikam, bifeļādas samtbekas atkal bija sastopamas nozīmīgā skaitā. 2016. gadā, pēc jūlija pirmās puses lietavām, bifeļādas samtbekas auga raženāk nekā citos gados. 2017. gadā, kurš atkal bija nelabvēlīgs samtbekām vispār, bifeļādas samtbekas auga kopumā maz.

 



 
Domājamā bifeļādas samtbeka 2004.g. jūlijā Rīgā. Domājamā bifeļādas samtbeka 2004.g. aug. Līgatnē. Domājamā bifeļādas samtbeka 2006.g. sept. Jumpravā.
 

Bifeļādas samtbekas 2009.g. Siguldā, toreiz vēl neatpazītas. Atrodot tieši tajā pašā vietā (zem tā
paša koka!) arī 2016.g. un pavērojot mīkstuma krāsojumu griezumā un tā izmaiņas laika gaitā, bija
iespējams skaidri pārliecināties, ka tur augošās beciņas ir patiešām piederīgas šai samtbeku sugai.

Bifeļādas samtbeka atradnē, no kuras ievāktie
paraugi ļāva 2012.g. pārliecināties par sugas
sastopamību Latvijā. Vēl citus foto sk. šeit.

Grubuļainā samtbeka

1.reizi atrastās 

Neīstā bērzubeka