Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Visas bekas

Dzīslkāta beka Latvijā
Boletus projectellus (syn. Boletellus projectellus) / Aureoboletus projectellus
 

Sugas aprakstu, kas ilustrēts ar mūsu vietnes fotogrāfa un citu uzņemtiem fotoattēliem, sk. mūsu vietnē šeit.

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Dzīslkāta beka ir suga, kas agrāk bija sastopama vienīgi Ziemeļamerikā, kā arī Taivānā (kur, domājams, ievazāta). Pirmais atradums Eiropā reģistrēts 2007. gadā - Lietuvā, Kuršu kāpā, kur beka tobrīd jau bija kļuvusi visai izplatīta un parasta. Aptaujājot vietējos iedzīvotājus, izsecināts, ka suga tur ieviesusies jau pagājušā gadsimta 80. gados.
2013. gada septembrī šādas bekas tika uzietas vairākviet Latvijas jūras piekrastē un atnestas uz Latvijas Dabas muzeja sēņu izstādi, kur Edgars Mūkins tās atpazina kā piederīgas šai sugai. Vairākums konkrēti zināmo atradumu bija Rīgas tuvumā Vidzemes jūrmalā: vairākviet ap Kalngali, starp Garciemu/Garupi, pie Gaujas vasarnīcu ciemata (vesels bariņš). Viens atradums fiksēts Jūrmalā, Lielupē, vēl cits - pie Miķeļtorņa. Visi šie atradumi bija jūras tiešā tuvumā, sākot ar ~100 m un beidzot ar <1 km no krasta līnijas. Mums zināmie atradēji teica, ka redzējuši vairākus bekas eksemplārus vēl citu sēņotāju grozos, kā arī nogrieztus un pamestus turpat mežā. Šo atradēju aptauja ļāva secināt, ka kopumā 2013. gada septembrī sēņotāji ir uzgājuši vismaz dažus desmitus šīs beku sugas eksemplāru. Gadu vēlāk mūsu vietne saņēma fotodokumentētu ziņu par ~20 eksemplāru atrašanu jau 2013. gada augustā, kā arī ziņu (diemžēl bez fotogrāfiska apliecinājuma) par 3 eksemplāru atrašanu vēl divus gadus agrāk - 2011. gadā.
2014. gada 21. augustā uz Dabas muzeju atkal tika atnesti daži dzīslkāta bekas eksemplāri, šoreiz no Vecāķiem. Kopš tās dienas Dabas muzejs un mūsu vietne saņēma desmitiem ziņojumu, lielajā vairākumā - fotodokumentētu, par jauniem atradumiem gar praktiski visu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti, sākot ar Bernātu apkārtni un beidzot ar Tūjas apkārtni (uz ziemeļiem). Lielākais ziņojumu skaits joprojām bija par atradumiem Vidzemes jūrmalā - no Vecāķiem līdz Saulkrastiem; to, vismaz daļēji, varētu izskaidrot ar šīs piejūras zonas blīvo apdzīvotību un lielo apmeklētību no sēņotāju puses. Bekas bija uzietas arī Rīgas teritorijā (Bolderājā) un mazliet tālāk iekšzemē no tās. Pārliecinošā vairākumā gadījumu dzīslkāta bekas atrastas nelielās grupās ne tālāk kā 1 km no jūras krasta, retāk - nedaudzus kilometrus no krasta. Tomēr trijos gadījumos beku grupas (viena ~50 eks.!) uzietas 25-50 km no jūras (Jelgavas, Dobeles, Kuldīgas novados). Bija ziņa arī par atradumu >100 km no jūras, taču tai trūka apstiprinājuma.
2015. gada
septembrī atkal tika saņemti ziņojumi par šīs sugas atradumiem - gan zināmajās, gan jaunās vietās. Tie liecināja par augļķermeņu skaita krasu pieaugumu (par spīti ilgstošajam sausumam). Vienā no pašām pirmajām zināmajām atradnēm pie Gaujas grīvas kādreizējo dažu eksemplāru vietā bija izauguši vismaz daudzi desmiti (jau stipri plašākā teritorijā), bagātīgajā iekšzemes atradnē Dobeles novadā dzīslkāta beku skaits bija dubultojies, tā pārsniegdams 100 eks., bet pirmo reizi pamanītā piekrastes atradnē Tārgales pagastā eksemplāru bija tuvu 300!
2016. gada sezonā atkal tika saņemti ziņojumi, t.sk. par ražīgu atradni izstrādātā kūdras purvā Salaspils novadā.
2017. gada sezonā atkal tika saņemti ziņojumi, t.sk. par atradni kūdras purvā Olaines novadā pie Stūnīšu ezera.
2018. gada sezonā saņemti ziņojumi par ļoti lielām grupām piekrastes zonā (vienā atradnē vienā dienā - 5 grozi!), kā arī par pirmo novērojumu ļoti tālu iekšzemē - dažus km no Daugavpils ziemeļu robežas, t.i., 195 km no jūras.

© Edgars Mūkins 2014-2018  _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ 

Detalizēts provizoriskais pārskats angļu valodā par dzīslkāta beku Latvijā atrodams Mikologu biedrības vietnē šeit.

Latvijas Dabas muzeja sēņu izstādes apmeklētāju atnestie eksemplāri (2013.g.)

 

Dzīslkāta bekas eksemplārs, kuru uz Latvijas Dabas muzeju bija atnesusi Sandra Cinīte.

Tā kā šī beka jau bija kādu laiku pastāvējusi, bet fotografēts tika iekštelpās, jauktā apgaismojumā
(dabīgais+mākslīgais), sēnes krāsas attēlos var nedaudz atškirties no svaigas sēnes krāsām dabā.

Latvijas Dabas muzeja sēņu izstādes apmeklētāju iesniegtie fotouzņēmumi (2013.g.)


1. foto: Ilze Viļumsone

2. foto: Ilze Viļumsone

3. foto: Vladimirs Gorbuns

Visu triju foto digitālā apstrāde: Edgars Mūkins

Tā kā fotografēts ir ar mobilo telefonu un/vai jauktā apgaismojumā (dabiskais+zibspuldze),
patiesās krāsas ir atveidojušās mazliet neprecīzi. Vistuvāk īstenībai sēnes krāsas ir 1. foto.

Vietnes senes.lv apmeklētāju atsūtītie fotouzņēmumi (no 2013.g. sezonas)


4. foto: Maija Sidorenko

Foto digitālā apstrāde: Edgars Mūkins

Tā kā fotografēts ir nevis ar fotoaparātu, bet ar mobilo telefonu, krāsas ir atveidojušās mazliet neprecīzi.

Vēl vienu 2013. gadā uzieto dzīslkāta beku foto sk. sadaļā "Sabiedrībā aktuālas sēņu lietas".

Ja atrodat dzīslkāta beku ārpus piejūras zonas (vairāk nekā ~10 km no krasta līnijas) vai arī ja esat atraduši jebkurā vietā pirms 2013. gada, lūdzu, ziņojiet mums (e-adrese), vēstulei pievienojot bekas foto. Noteikti norādiet atrašanas vietu (kaut vai attiecībā pret tuvāko apdzīvoto vietu), īpaši - attālumu no jūras, skaitu, augšanas vidi. Pateicamies par visiem agrāk saņemtajiem (gan tieši, gan ar Dabas muzeja starpniecību) ziņojumiem!

 
 

Sugas apraksts