|
|
1. Sēnes...
(c) Sēnes pieder pie sēņu valsts. Sākotnēji sēnes tika uzlūkotas par piederīgām augu valstij,
bet 20. gadsimta otrajā pusē tās atzina par atsevišķu dzīvo organismu valsti. Tomēr sēnes ir tuvāk radniecīgas dzīvniekiem
(tai skaitā cilvēkiem) nekā augiem. Sēņu šūnu apvalkus veido hitīns, tāpat kā kukaiņiem un vēžveidīgajiem,
bet augu šūnu apvalkus celuloze. Augi barības vielas ražo paši, bet sēnes tās iegūst pārsvarā no augiem
sadalot atmirušas augu daļas vai ar mikorizas starpniecību. Sēnes vairojas ar sporām, augi ar sēklām un dzinumiem.
2. Kura no šīm ir sēne?
(a) Sēnām piederīga ir mietene. Mietenes ir prāvas vai lielas lapiņsēnes, kurām cepurītes mala ļoti ilgi paliek ieritināta.
Vienas aug uz augsnes, citas uz nedzīvas koksnes. Starp tām ir gan ļoti bieži, gan reti sastopamas sugas.
Izplatītākā suga ir kailā mietene. Tā ilgi tika uzskatīta par ēdamu, taču izrādījies, ka šī sēne satur vielas,
kas cilvēka organismā uzkrājas un var izraisīt asins šūnu bojāeju, smagus gremošanas sistēmas un nieru bojājumus,
tālab mūsdienās tiek atzīta par indīgu.
|
 |
|
Foto: Edgars Mūkins
|
3. Kura no šīm sēnēm ir nāvējoši indīga?
(c) Zaļā mušmire ir indīgākā sēne pasaulē. Tā aug zem ozoliem. Zaļajai mušmirei nav citām mušmirēm raksturīgo zvīņu
punktiņu uz cepurītes, gredzens no kātiņa mēdz nokrist, tālab šo sēni dažkārt mēdz sajaukt ar bērzlapi.
Zaļā mušmire satur vielas, ko cilvēka organisms nespēj izvadīt, un tās bojā svarīgākās orgānu sistēmas.
|
 |
|
Foto: Evita Veinberga
|
Turpretī kliņģerene ir laba ēdamā sēne, lietojama bez vārīšanas.
Koraļļu dižadatene ir viena no skaistākajām sēnēm, tā ir reti
sastopama, tālab Latvijā aizsargājama, un to vākt nedrīkst.
4. Kuros gadalaikos var lasīt ēdamās sēnes?
(e) Sēnes aug visu gadu, arī ziemā. Piemēram, samtainā ziemene jeb ziemas celmene ir tieši ziemā vācama ēdamā sēne.
|
 |
|
Foto: Diāna Meiere
|
5. Bekas ir sēnes, kurām cepurītes apakšpusē ir
(a) Bekām cepurītes apakšpusē ir stobriņu slānis (līdzīgi stobriņi ir arī daudzām piepēm, taču tie no cepurītes neatdalās).
Dažādām sēnēm var atšķirties stobriņu krāsa, izmēri un forma.
|
 |
|
Foto: Evita Veinberga
|
6. Kuras no šīm sēnēm ir ēdamas? (Iespējami vairāki atbilžu varianti.)
(a), (c), (d), (e) Baravika, gailene un rudmiese ir labas ēdamas sēnes.
Arī dažas piepes ir lietojamas uzturā, piemēram, sērpiepes, zvīņainās kātiņpiepes un aitu piepes, kamēr tās ir jaunas.
|
 |
|
 |
|
Foto: Evita Veinberga
|
|
Foto: Diāna Meiere
|
|
 |
|
 |
|
Foto: Diāna Meiere
|
|
Foto: Diāna Meiere
|
7. Kā sauc sēnes organisma galveno sastāvdaļu, kas atrodas augsnē vai koksnē?
(b) Micēlijs jeb sēņotne ir galvenā sēni veidojošā daļa smalks pavedienu tīklojums, kas var atrasties augsnē,
zem sūnām vai koku mizas. Sēnes, ko vācam pārtikai, ir sēņotnes augļi kā āboli ābelei.
Lielākā daļa iecienīto ēdamo sēņu veido sadarbību ar augiem mikorizu.
Tās piegādā augiem ūdeni un minerālvielas, bet augi sēnēm vielas, ko sēnes pašas nespēj saražot.
Sēņotne auga saknes spēj pasargāt pat no agresīvu mikroorganismu uzbrukumiem.
|
 |
|
Foto: Ēriks Začs
|
8. Kā sauc attēlā redzamo sēni?
(a) Tā ir aknene aizsargājama sēne, kas aug uz veciem ozoliem, parasti tuvu stumbra pamatnei.
Veci un nokaltuši koki bieži kalpo par patvērumu daudzām sēņu un dzīvnieku sugām, tālab ir saudzējami.
9. Kā pareizi ievākt sēnes?
(c) Abi sēņu ievākšanas veidi ir pieļaujami. Vācot mazāk pazīstamas sēnes, labāktās saudzīgi izskrūvēt izcelt no zemes,
lai redzētu visas sēnes pazīmes (piemēram, maksti pie kātiņa pamatnes vai gredzenu uz tā).
Sēnes jāvāc saudzīgi,nebojājot sēņotni un neplēšot sūnas.
10. Vai sēnes ir iekļautas aizsargājamo sugu sarakstos un Sarkanajā grāmatā?
(b) Jā, sēnes ir iekļautas gan Latvijas Sarkanajā grāmatā, gan Latvijas Republikas Ministru Kabineta izdotajos
"Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu sarakstu". Pašlaik tajā ietvertas 63 sēņu sugas, bet plānots,
ka drīzumā par aizsargājamām tiks noteiktas vairāk gandrīz 150 sēņu sugas.
|
